Priedes fauna

priedespasts@gmail.com

man patīk burties

šim postam laikam nebūs nekādas saistības ar virsrakstu, tas vienkārši tāds fakts

man patīk burties. hehe

noburt sevi jau pirmāmkārtām

ir tā, ja cilvēks redz un dzird to ko pārējie nē, tad tur kaut kas nav kārtībā. bet sapnī mēs visi redzam dažādus tēlus kuri ir tikai mūsu galvā, dzirdam un varbūt liekas,  to visu varam saost un sataustīt. šonakt bija pavisam dīvaini. tā kā modos no sapņa, biju starp savu realitāti gultu un savurealitāti galvā. acis bija pusvirus, mazliet redzēju savu istabu un logu un tajā pašā laikā redzēju sapni- mazu māju no kuras jumta lejā krita sniegs, gribējās to skatu saglabāt, bet tas palika gaišāks un gaišāk un beigās pazuda pazuda. tā naktī es uz mirkli pamodos.

ja esot maza es dažreiz varēju dzīvot sapnī reāli apzinoties, ka tas ir sapnis un pat piecelties, ja ļoti gribēju, kam vajadzēja koncentrēšanos, tad tagad laikam es sapņošanu mazliet kaut kā paildzinu nomodā.

varbūt nav normāli, bet neko īpašu tas dzīvē nemaina

varbūt mazliet domāšanu

bet vispār sapņošana ir tāda kā otra dzīve, tā dažreiz brīdina, grib nodot kādu ziņu.  izklaidē un mierina.  iedvesmo. sajauc galvu. ir cilvēki, kas iemācījušies no sapņiem arī paņemt ko vairāk, ir dzirdēts, kad cilvēki apzinās sevi sapnī un prasmes ko apgūst sapņojot var darīt arī dzīvē. iegūst pieredzi sapnī

reiz es satiku puisi, kuram sapnis bija atnesis melodiju. todien bija darba diena, mēs bijām kādā baznīcā, visi bija sadalījušies pa grupiņām un šo to pārrunāja. baigās tēmas todien pārcilājām un tagad to visu atceroties sejā parādās smīniņš, tā bija dīvaina dīvaina diena. un tad sākām runāt par sapņiem, puisis stāstīja par kādu melodiju ko bija nosapņojis. mēs aizlavijāmies projām no visiem uz galveno zāli, puisis apsēdās pie klavierēm, mēs pārējie arī sev atradām telpā vietu. bija nereāli smuki, melodiju neatceros, bet liekas tā visiem bija kā dāvana sēžot uz trepēm baznīcā un priecājoties arī par vakara sauli kas plūda iekšā telpā pa lielajiem logiem.

bet ne vienmēr iemigšana ir kā došanās pie miera

te džeks dalās savā pieredzē, diezgan nereāli un mazliet smieklīgi, nu mazliet

un tā ir, kad dzīvē jāiziet cauri arī tumšām lietām, bet to visu tālāk tu vari pārvērst pieredzē, ka ir lietas kam tu izej cauri, bet tās nepaliek kaut kur aiz muguras, tās visas ir tevī iekšā un lai kas tas būtu ir atkal jautājums ko tu ar to dari tālāk

dzīvē vispār jābūt gudriniekiem

Advertisements

No comments yet»

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

%d bloggers like this: